Tilts, makšķernieki, rudens

Vieta, kur gūst laimes hormonus

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

21.02.2019 08:36

23. februārī plkst.18.00 Suntažu Kultūras namā notiks vidējās paaudzes deju kolektīva (VPDK) “Sunta” 40 gadu jubilejas koncerts.

 
Uz Suntažiem aizved ceļš no Gulbenes
Šo kolektīvu kopš 1985. gada vada Skaidrīte Andževa. “Ar vīru Dzintaru dzīvojām Gulbenē. Tā kā mums bija divi bērni, mēs plānojām celt ģimenes māju tuvāk Rīgai, lai bērniem uz augstskolām nebūtu pārāk tālu jābrauc. Meklējām piemērotāko vietu. Sagadījās, ka 1985. gadā atbraucām ciemos pie maniem krustvecākiem. Krusttēvs Valerjans Maskalāns bija Suntažu vidusskolas mācību pārzinis. Krustvecāki dzīvoja vienā mājā ar skolas direktoru Anatoliju Cauni. Aizveda mūs uz skolu, ļoti mīļi uzņēma, un beigās piedāvāja darbu vīram par sporta un militārās apmācības skolotāju, mēs nolēmām pārcelties uz Suntažiem,” atminas S.Andževa, kura ir dzimusi Turkalnē, pabeigusi Taurupes vidusskolu. Interesanti, ka pēc studijām augstskolā, iegūstot matemātikas pedagoga kvalifikāciju, Skaidrītei sadales procesā piedāvāts darbs Suntažos par matemātikas skolotāju krievu plūsmas klasēs, bet viņa atteikusi, un nonākusi Madonas rajona Cesvainē, kur arī iepazinusies ar savu vīru.
 
Uztic vadīt “Suntu”
Nonākot Suntažos, Andževi iestājušies vidējās paaudzes deju kolektīvā “Sunta”, jo abi iepriekš jau dejojuši citā deju kolektīvā. Pēc gada no kolektīva aizgājusi tā vadītāja, un Suntažu Kultūras nama vadītāja Dzidra Sproģe šo pienākumu uzticējusi Skaidrītei. “Man bija pieredze gan sporta dejās, gan estrādes un tautiskajās dejās, biju dejojusi labos kolektīvos ar labiem horeogrāfiem jau kopš skolas laika. Biju ieguvusi arī muzikālo izglītību, beidzu Ogres Mūzikas skolas Akordeona klasi un jaunībā spēlēju lauku kapelā, mūzika man bija tuva un saprotama. Sākumā ar Dzidru vienojāmies, ka kolektīvu vadīšu vien līdz Jaungadam, bet tas ir izvērsies jau 34 gadu garumā,” smaidot saka S.Andževa.
 
Radot deju, klausās mūziku
Runājot par deju un tās radīšanu, Skaidrīte saka, ka tā cieši saistīta ar mūziku un matemātiku, ko viņa pasniedz skolēniem Suntažu vidusskolā (S.Andževa skolā ir arī mācību pārzine). “Tā kā ir pamatnoteikumi, radot gleznu vai arī, piemēram, adot, tad arī dejā ir noteikti principi – jābūt ievadam, kulminācijai un nobeigumam. Mani vienmēr saistījuši radoši darbi, horeogrāfija. Radot deju, vairākkārt klausos mūziku, skaitu taktis, iztēlojos, kādām jābūt kustībām. Vēlāk mēģinājumos tas ir process, kas veidojas kopā ar dejotājiem, arī viņi iesaistās dejas radīšanas procesā,” saka S.Andževa.
 
Paši labākie cilvēki
Raksturojot “Suntas” dejotājus, Skaidrīte saka: “Tie ir paši labākie cilvēki! Aktīva dzīvesveida piekritēji. Viņi saprot, kas ir svarīgs viņu fiziskajai un garīgajai veselībai, un rūpējas par to. Cilvēki, uz kuriem var paļauties. Izglītoti, inteliģenti cilvēki. Dejošana ir viens no veselīgākajiem fiziskās aktivitātes veidiem un dejošana ir viens no visīsākajiem ceļiem uz laimi, jo dejojot cilvēks saņem laimes hormonus. Tas ir pierādīts dažādos pētījumos. Ne par velti ar deju nodarbojas tik daudz cilvēku! Dejošana neļauj novecot tik ātri ne fiziski, ne garīgi, atmiņa noveco lēnāk. Senioriem, kuri dejo, atmiņas spējas ir daudz labākas par vienaudžiem, kuri nedejo. Cilvēkiem, kuri sāk dejot, bieži vien dejošana kļūst par dzīvesveidu, un tā notiek arī “Suntā”.” Deju kolektīva vadītāja ir novērojusi, ka daudzi tie, kuri iepazinušies “Suntā” un jau beiguši tajā dejot, vēl ilgi saglabā draudzīgas attiecības un pavada laiku kopā, jo, dejojot kopā, ir kļuvuši tikpat kā ģimenes locekļi. “Suntā” pat ir izveidojušās ģimenes, spilgts apliecinājums tam ir Tamāra un Boriss Makarovi, kuri iepazinās un sadejojās tieši deju kolektīvā. Daudzi citi ir bijuši uzticīgi “Suntai” vairāku gadu desmitu garumā, piemēram, Gunta un Sergejs Farini, Imants Liepiņš, Gunta un Dainis Andersoni, Astrīda un Jānis Ārmaņi, Ināra Ozoliņa, Iveta un Andris Liepas, Baiba Ancāne, Kristīna Briķe un Andris Eiduks, Jānis Gisičs, Skaidrītes vīrs Dzintars u.c.
 
Svarīgākais – prieks būt kopā
“Protams, man vienmēr ir bijis prieks, ja mūsu dejas Latvijā ir ieguvušas pirmās vai otrās vietas, un tas ir noticis samērā bieži. Tāpat, ja kolektīvs ieguvis augstus punktus skatēs, ir gandarījums, bet tas tomēr nav svarīgākais. Jebkuras skates vai konkursa vērtējums ir subjektīvs, ir gadījies, ka vienā žūrijā no 25 punktiem viens ieliek 24 punktus, bet cits 8. Un tas ir skaidrs, lai arī dejas vērtēšanai ir savi kritēriji, tomēr pamatā tā tiek vērtēta “patīk” vai “nepatīk”. Svarīgākais ir tā cilvēcīgā puse, ko mēs gūstam viens no otra, no kopā būšanas,” ir pārliecināta S.Andževa.
 
Ja centīgi strādā, jebkurš var iemācīties dejot
S.Andžāne septiņus gadus ir vadījusi jauniešu kolektīvu “Spāre”, trīs gadus Madlienas VPDK “Made”, šobrīd divus gadus vada arī senioru deju kolektīvu “Suncele”. Deju kolektīvu vadītāja uzskata, ka labs dejotājs ir tāds, kuram ir pozitīva attieksme pret darbu un ir gatavs strādāt: “Man ir gadījies tā, ka atnāk cilvēks, kurš vēlas dejot, bet redzu, ka viņam ir patiešām slikta ritma izjūta. Ja vien tiek ieguldīts centīgs darbs, bieži vien pēc gada šo cilvēku pazīt vairs nevar. Uzskatu, ka vidējā līmenī dejot var iemācīties pilnīgi visi. Un vēl ir pierādījies, ka talants, sasniedzot jebko, palīdz tikai 20 %, viss pārējais ir nopietns, mērķtiecīgs darbs.”
 
Kolektīvam savas tradīcijas
Skaidrīte atklāj, ka kolektīvam “Sunta” ir arī savas tradīcijas. Kolektīvā tiek atzīmēti dažādi svētki, visi kopā dodas ekskursijās, kā arī uz dažādiem festivāliem, līdz šim bijuši Grieķijā, Čehijā, Maskavā, Lietuvā, Čehijā, Polijā, Igaunijā, Baltkrievijā un daudzviet dzirdējuši vārdus, ka latvieši ir lieliski dejotāji. Šovasar “Sunta” un “Suncele” gatavojas doties uz deju festivālu Polijā, bet šobrīd aktīvi gatavojas “Suntas” 40 gadu jubilejas pasākumam.
 
S.Andževa vēl “Suntas” kolektīvam saglabāt dzīvesprieku, saglabāt cilvēciskās attiecības un turēties kopā, kā arī ir pateicīga Suntažu Kultūras nama vadītājai Dz.Sproģei, pagasta pārvaldei un novada pašvaldībai par sniegto atbalstu “Suntas” darbībai.
 
Dzidra Sproģe, Suntažu Kultūras nama vadītāja

Suntažu Kultūras namā es sāku strādāt 1978. gadā. Pie manis atnāca kāds pāris un teica, ka grib dejot, bet nav kur. Nu tad taisījām kolektīvu! Braucām un gājām pie cilvēkiem, aicinājām, un novembrī nodibinājām deju kolektīvu. Tolaik nebija vidējās paaudzes tautas deju kolektīvi, bet bija jauniešu un senioru. Kad jaunieši izauga, viņiem vairs nebija, kur dejot. Vidējās paaudzes deju kolektīvu kustību Latvijā aizsāka Lūcija Bērziņa, republikas seno balles deju virsvadītāja, un Rīgas pilsētas kolektīvi sāka dejot senās balles dejas – “Diksīti”, Padespaņ”, “Krakovjaks”, “Olimpija” un citas. Arī mūsu deju kolektīvs sāka tieši ar šīm senajām balles dejām. 1980. gadā mēs, vienīgais retro deju kolektīvs no Ogres rajona, piedalījāmies dziesmu svētkos, tieši retro dejās. Pēc dziesmu svētkiem šī kustība izsīka, horeogrāfi sāka pievērsties tieši vidējās paaudzes tautas dejām. Tā nu arī mēs nolikām malā balles tērpus un sākām šūt tautastērpus. Tika nodibināta “Sunta”, kas ir viens no vecākajiem vidējas paaudzes deju kolektīviem Latvijā.  “Sunta” man ir īpaši mīļa, to esmu izauklējusi gluži kā savu bērnu, tāpēc no sirds vēlu “Suntai” turēties kopā, dejot. 
 
 
 
 
Imants Liepiņš, VPDK „Sunta” dejo kopš 1993. gada

 
Neatceros tieši kā es nonācu ”Suntā”, bet dejoju, kopš sevi atceros. Arī mans tētis un vectēvs bija lieli dejotāji. Nu jau dejo arī mana meita Anita. Laikā, kad dzīvoju un mācījos Ogrē, dejoju TDA ”Ogre”. Pēc armijas pārcēlos dzīvot uz Suntažiem, tad arī sāku dejot „Suntā”. Kādā vecumā es iemācījos dejot valsi, nemaz neatceros. Arī saviem brālēniem to iemācīju. Bez dejošanas es vienkārši nevaru. Tas ir tikpat neizskaidrojami, kā pateikt, kāpēc mēs mīlam bērnus vai savu sievu vai vīru. Tā ir patiesa beznosacījumu mīlestība, un dejošana man ir dziļi sirdī. Dejošana man sagādā prieku. Neskatoties uz to, ka ir bijušas ceļgalu operācijas, aktīvs dzīvesveids man ir bijis vienmēr. Nekad neesmu pat iedomājies, ka varētu pārtraukt dejot. Dejošu cik ilgi vien spēšu, un, kad to vairs nespēšu, tad pievienošos kādai folkloras kopai par ”dūcēju”. „Suntai” vēlu palikt tikpat jaukam, atraktīvam kolektīvam un turpināt mīlēt dejošanu.
 

 

 

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Oktobris
5
6
13
30
Novembris
2
3
5
9
10
16
19
21
23
24
26
27
28
30
Decembris
1
2
3
4
5
6
7
8
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Kā jūs izbaudāt Latvijas zelta rudeni?

  • Aptauju arhīvs
Klientu apkalpošanas centrsPieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?