Ogres novadnieka karte Marts_2016_upe

Režisors Didzis Cauka: Labāk lai vairojas prieks!

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

24.05.2019 09:31

Suntažu Kultūras nama amatierteātris “Sauja” šogad atzīmē 15 gadu jubileju. Šo jubileju teātris atzīmēs sestdien, 25. maijā, kad Suntažos notiks teātra spēlēšanas svētki, kuros aicināti piedalīties visi interesenti un teātra cienītāji!

 
Suntažos sena teātra spēlēšanas vēsture
Suntažu Kultūras nama vadītāja Dzidra Sproģe atklāj, ka teātra tradīcijas Suntažos ietiecas vairāku gadu desmitu senā vēsturē. “Man ir ziņas, ka Suntažos amatierteātra kolektīvs darbojies kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, iespējams, arī pirmskara periodā. Līdz pat kolhoza likvidācijai, kad arī teātris uz laiku pārtrauca savu darbību, Suntažos strādāja tādi režisori kā Ēvalds Valters, Valentīna Skulme, Egons Beseris. Pirms 15 gadiem amatierteātris tika atjaunots, ar to strādāja Skaidrīte Logina. Tad arī radās nosaukums “Sauja”, kas ir zīmīgs. Suntažos visiem kolektīviem nosaukums sākas ar “S” burtu, turklāt sauja – caur to cilvēkiem tiek dāvāts prieks, siltums, labsajūta, kas glabājas saujā. Teātrim ir izveidots arī savs suvenīrs – balta keramikas sauja, kas tiek pasniegta kolektīva draugiem, atbalstītājiem,” skaidro Dz.Sproģe.
 
Ceļš uz teātri
Kopš 2012. gada “Sauju” vada režisors Didzis Cauka. Pats režisors smejot saka – vai tik viņš nav Latvijā vispieredzējušākais amatierteātru režisors, jo pagājušajā gadā apritējuši apaļi 50 gadi, kopš viņš sāka ar to nodarboties.
 
Raksturojot savu ceļu uz teātri, D.Cauka atklāj, ka ar teātri bijis saistīts viņa tēva brālis Voldemārs Cauka – Jelgavas teātra aktieris un režisors, kurš kara laikā izsūtīts uz Sibīriju un pēc atgriešanās turpinājis darbu ar pašdarbības kolektīviem. Tēva brālis bieži Didzi ar māsu Lolitu (Latvijas Nacionālā teātra aktrise) iesaistījis savos radošajos uzvedumos, tas aizrāvis, un abi iestājušies jauniešu drāmas pulciņā pie režisora Oļģerta Dunkera. Vēlāk, izvēloties studiju ceļu, D.Cauka ar māsu nav šaubījušies, ka vēlas turpināt studijas tieši Teātra fakultātē. “Tajā gadā, kad stājāmies Teātra fakultātē, interesentu bija vairāk nekā simts, bet plānotais uzņemto skaits – 20. Uzņemšanā piedalījās Vera Boļuna, Teātra fakultātes katedras vadītāja, Alfrēds Jaunušāns, Nacionālā teātra aktieris un režisors, Teātra fakultātes pasniedzējs, kā arī Pēteris Pētersons – Dailes teātra galvenais režisors. Pēc vairāku kārtu atlases viņi tomēr nespēja vienoties, kuru uzņems un kuram atteiks, tāpēc pēc Pētersona ieteikuma tika nolemts togad neuzņemt nevienu, bet izveidot 3 sagatavošanas grupas, ar kuru katrs no uzņemšanas komisijas locekļiem strādāja veselu gadu. Pēc gada viņiem atkal bija neiespējami atlasīt labākos, visi bija kļuvuši mīļi, tāpēc tika izveidota Teātra fakultātes neklātienes grupa - Dailes teātra 4. studija. Dailes teātrī mums notika visas lekcijas un praktiskās nodarbības – ritmika, runa, skatuves kustība, aktiermeistarība, ķermeņa tehnika, pie mums nāca Teātra fakultātes pasniedzēji. Šie četri gadi bija aizraujoši! Ar mani kopā studēja tādi aktieri kā Pēteris Liepiņš, Lilita Ozoliņa, Marina Janauss, Kaspars Pūce. Teātris kļuva par manām mājām,” atzīst D.Cauka, piebilstot, ka teātris ir visa viņa dzīve – gluži kā gumijas galā piesieta bumbiņa, kuru reizēm gribas aizmest tālu prom, bet tā pēc katra metiena trāpīgi atgriežas.
 
Pirmo režisora pieredzi gūst uzreiz pēc studijām
Režisors atklāj, ka aktiera alga bijusi niecīga, tāpēc nolēmis gūt praktisku pieredzi un nopelnīt, vadot kādu kolektīvu. Pirmais bijis Medicīnas darbinieku nama amatierteātris, kas vēlāk kļuva par tautas teātri, un kultūras nama “Ziemeļblāzma” amatierteātris. 20 gadus režisors strādājis Rīgas 31.vidusskolā, bērniem un jauniešiem pasniedzot tādu sarežģītu priekšmetu kā drāma, un bija pirmais Latvijā, kurš šo programmu radīja un izstrādāja. “Personības veidošanas nolūkā bērniem skolā svarīgi apgūt drāmu. Es padziļināti interesējos par bērnu psiholoģiju, lasīju literatūru, man bija zināšanas režijā, tāpēc varēju šādu programmu izstrādāt. Ko nozīmē šis priekšmets – drāma? Ļoti vienkāršoti to raksturojot, tā ir personības atvēršana, pārliecības gūšana, runas un kustību māksla. Ar to viss sākas. Un ne tikai teātrī, bet arī dzīvē. Visās profesijās ir teātris, teātra paņēmieni – lai cilvēks būtu atraisīts, brīvs, spētu uzrunāt citus, lai citi ar viņu rēķinātos. Tas ir ļoti svarīgi. Aktieri to trenē, mēģinot etīdes. Ja tu nebūsi personība - izkrāsojies kā gribi, tu būsi tikai lelle un ar tevi nerēķināsies. Ir jāpilnveidojas fiziski, garīgi, teorētiski un praktiski, tad cilvēks būs personība, un visos mēģinājumos mēs pieskaramies šiem paņēmieniem, domājam un analizējam tos,” saka D.Cauka, un uzsver, ka teātrī pats galvenais ir dabūt no aktiera patiesību un dabīgu organiku, tad aktieris spēj iejusties jebkurā lomā un tad viņš var saprast, ko režisors no viņa vēlas.
 
Amatierteātra aktieru dabiskā enerģija
“Pats galvenais, lai teātrī neiezogas meli, “teātra spēlēšana” – kaut kas neīsts, diemžēl daudzi aktieri pat profesionālajā teātrī tādi ir,” saka režisors. “Man ir milzīgs protests pret to, ka tiek nodalīts – tu esi pašdarbnieks, bet tu profesionāls aktieris. Bieži vien amatierteātra aktieri ir daudz profesionālāki! Kas ir liels aktieris? Ne jau tas, kas skatītāju acīs padarīts liels caur reklāmu un menedžmentu! Turpretim amatierteātra aktieri ir ārkārtīgi vērtīgi, viņi nes citu elpu, viņu dabiskā enerģija bieži vien nāk no kosmosa! Kad viņu atver, notiek neiedomājas lietas!” Tāpat režisoram šķiet nepieņemami, ka kolektīvi tiek vērtēti pēc atzīmēm, pakāpēm vai punktiem. “Tie ir dzīvi cilvēki, tā nevar vērtēt!” sašutis ir režisors. D.Cauka arī ir pārliecināts, ka būtiski, lai kolektīvu vadītu profesionāls režisors, kurš ar katru mēģinājumu spētu celt katra aktiera līmeni, novērtētu katra unikalitāti, nekritizētu, pret savu kolektīvu būtu prasīgs.
 
Dievs ir radījis šī kolektīva pamatsastāvu
Kādu brīdi D.Cauka vadījis gan Madlienas amatierteātri, gan Suntažu “Sauju”, tomēr tas palicis par grūtu un Madlienas teātra vadīšanu viņš uzticējis dēlam Gundaram, kurš arī ir profesionāls režisors. “Nevienā kolektīvā, kurā savā mūžā esmu strādājis, man nav bijusi tāda sajūta, kā jūtos, strādājot ar “Sauju”. Pats Dievs ir radījis šī kolektīva pamatsastāvu, tas ir kā salikts kubiks rubiks, ar milzīgu enerģiju, kā ģimene. Citreiz esmu domāji – viss, man jāiet prom, nav vairs tā spēka. Bet es nevaru! Ja neesam ilgāk tikušies, man no tiesas pietrūkst šo cilvēku!” atklāj režisors, piebilstot, ka lielākais gandarījums darbā ar aktieriem esot brīži, kad viņš tiek pārsteigts, un “Sauja” spējot pārsteigt nepārtraukti! Visvairāk režisoram palicis atmiņā iestudētais Andreja Upīša viencēliens “Dzimumdienas rītā”, tas bijis pirmais kopīgais darbs ar “Sauju”, un iznākums pārsteidzis ne tikai skatītājus, aktierus un pašu režisoru, bet arī tādu meistaru kā Ogres Tautas teātra režisoru Jāni Kaijaku, kurš pēc kādas skates izrādei veltījis daudz pozitīvu vārdu. Lielisks izdevies arī inscenējums “Seši mazi bundzinieki” – Ādolfa Alunāna jautrības luga, Andreja Miglas dramatizējums “Divreiz zagta līgaviņa” pēc Jēkaba Janševska romāna “Mežvidus ļaudis” motīviem, izrāde “Dejas Lūnasas svētkos”, uz Latvijas simtgadi iestudētā Raiņa poēma “Daugava” ar Mārtiņa Brauna mūziku.
 
Vajag ļauties!
Režisors priecājas, ka uz teātra pirmizrādēm Suntažu Kultūras namā pulcējas pilna zāle, kas apliecina – skatītāji tic un zina, ka saņems patiesu, lielu un iedvesmojošu enerģiju. D.Cauka ir pārliecināts – nevienu izrādi nevar skatīties, mēģinot izskaitļot, ko režisors ar to gribēja pateikt. “Skatoties izrādi, vajag ļauties. Ja izrāde uzrunā, skar, kaut vai skar tikai kāds cilvēks, viņa doma, tad tas ir liels aktieris un izrāde ir izdevusies. Piemēram, aktieris Kārlis Sebris. Viņš spēja tā atvērties! Viņā bija ļoti liela labestība un mīlestība, un tā ir visa pamatā, caur šo prizmu visu var panākt, un tad viss izdodas!”
 
Labāk lai vairojas prieks!
D.Cauka atklāj, ka viens no grūtākajiem mirkļiem ir atrast repertuāru – lai visiem “Saujas” aktieriem, un tajā sieviešu ir trīsreiz vairāk, nekā vīriešu, būtu loma. Turklāt katram aktierim jāizvēlas piemērota loma.
 
Runājot par vēlējumu “Saujai” svētkos, režisors citē Kārļa Skalbes vārdus no pasakas “Kaķīša dzirnavas”, ko “Sauja” iestudējusi arī uz savu apaļo jubileju. “Kāpēc vairot ļaunumu, labāk lai vairojas prieks, saka Skalbe. Šis bija viņa kredo, un to es novēlu ikvienam. Šodien tik ļoti ir nepieciešama mīlestība! Viss ir mīlestībā un labestībā. Neko citu es nevaru novēlēt – nevairot ļaunumu, lai vairojas prieks!” savam kolektīvam vēl D.Cauka, kā arī par atbalstu darbā ar “Sauju” pateicas Suntažu Kultūras nama vadītājai Dzidrai Sproģei.
 
“Saujā” spēlē jau 15 gadus!

Suntažniece Guna Birkenfelde ir vienīgā “Saujas” dalībniece, kura tajā spēlē kopš dibināšanas. Skolas laikā Guna spēlējusi teātri Suntažu vidusskolas teātra pulciņā. Vēlāk, studējot uzņēmējdarbību, sajutusi, ka iegūtās runas prasmes ir pasliktinājušās, tāpēc ar nepacietību gaidījusi, kad kultūras namā būs iespēja apmeklēt teātra nodarbības: “Man visu laiku teātris ir paticis! Spilgtākie mirkļi “Saujā” patiesībā ir visas ceturtdienas, kad mēs tiekamies mēģinājumos, mūsu izbraukumi, kopīgā svētku svinēšana. Izjūtu šeit lielu kolektīva garu, vienmēr ir prieks visus satikt. Darbošanās “Saujā” ir uzlabojusi ne tikai manas runas prasmes, bet devusi pārliecību par sevi kopumā. Visiem savējiem vēlu – tā turpināt, lai vēl daudzas skaistas lugas! Jāatzīst, ka visvairāk man patika uzvedums “Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu”. Tajā man bija cūciņas loma.”
 
 
                       _____________________________________________________
 
Teātra spēlēšanas “…lai vairojas prieks!” svētku programma 25. maijā Suntažu Kultūras namā:
Plkst.12.00 Andrejs Upīts “Dzimumdienas rītā”. Suntažu amatierteātris “Sauja”, režisors Didzis Cauka.
Plkst.13.00 izrāde “Astoņi kustoņi”. Īslīces amatierteātris “Dadži”, režisore Evita Novicka.
Plkst.13.30 Rūdolfs Blaumanis “Pēc pirmā mītiņa”. Praulienas amatierteātris, režisore Vija Miška.
Plkst.14.30 A.Ūdris “Gāganu kari”. Sarkaņu amatierteātris “Piņģerots”, režisore Gunta Apele.
Plkst.15.00 “Sivēntiņš Čoks”, Pļaviņu amatiertātris “Aina”.
Plkst.15.45 Lelde Stumbre, no izrādes “Burvīgie blēži” ainas “Kārumnieku banda” un “Urtāna balons”. Lauberes amatierteātris “Zīle”, režisore Vineta Kazeka.
Plkst.18.00 Kārlis Skalbe “Kaķīša dzirnavas”, amatierteātra “Sauja” pirmizrāde – jubilejas izrāde, režisors Didzis Cauka.
 
Dienas noslēgumā plkst.21.00 estrādē sākies zaļumballe kopā ar grupu ''Skvērs”. Ieeja uz balli 3 eiro.
 
Kārļa Skalbes “Kaķīša dzirnavas” pirmizrādē piedalīsies 14 “Saujas” aktieri - Aldis Eglītis, Guna Birkenfelde, Judīte Zīle, Zanda Puķāne, Ilona Bākule, Ārija Bogdanova, Jolanta Vicinska, Anete Zutere, Valentīns Žalkovskis, Andris Puķāns, Una Juškāne, Sanija Zandberga, Anda Juškāne, Emīls Bogdanovs. Rezerves aktieri - Gunta Būmeistere, Ilze Knutova, Anna Elksne. Tehniskie kolektīva dalībnieki: dekorācijas - Aina Žalkovska, skaņa, gaisma - Dins Rudušs, skaņu ieraksti - Armands Andževs, kostīmi - Dzidra Sproģe, Selga Zariņa, iespieddarbi, reklāma - Andris Linde.

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Februāris
13
19
24
28
Marts
3
9
10
17
18
23
24
26
27
29
30
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai piekrītat, ka Operetes teātris varētu atrasties Ogrē?

Vairāk informācijas ŠEIT.

Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski