Ogres novadnieka karte Marts_2016_upe

Diskutē par svešvalodu mācību programmu nākotni

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

18.01.2020 13:38

16. janvārī Ogres Valsts ģimnāzijā notika apaļā galda diskusija “Svešvalodas vidusskolā – Kas? Kur? Kā?”, kuras laikā skolu vadītāji, svešvalodu skolotāji, skolēni, vecāki, uzņēmēji, svešvalodu kursu organizētāji un eksperti runāja par svešvalodu mācību programmu nākotni.

 

 
Jauns vispārējās vidējās izglītības standarts
Pasākuma ievadā bija iespēja noskatīties videoaptauju, kurā Ogres novada izglītības iestāžu jaunieši stāsta par svešvalodu nozīmi savā dzīvē - kādas valodas viņi apgūst, kādas vēl un kāpēc gribētu apgūt. Turpinājumā uzstājās dažādu jomu speciālisti, pasākumā piedalījās arī Ogres novada pašvaldības domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītājs Artūrs Mangulis.
 
Ogres novada izglītības pārvaldes galvenā speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Vineta Āboltiņa atgādināja, ka pagājušā gada septembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi nr.416 “Par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”, kas nozīmē, ka šī gada septembrī skolās ir jāsāk strādāt pēc jaunajiem noteikumiem. V.Āboltiņa skaidroja, ka vispārējās vidējās izglītības standarts tiek mainīts vairāku apstākļu dēļ. Piemēram, ir notikušas izmaiņas politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā situācijā; līdz šim lielais mācību priekšmetu skaits nedeva iespēju atklāt un attīstīt savas intereses, kā arī ir pieaugušas iespējas studijām labākajās pasaules augstskolās, kam nepieciešamas svešvalodu prasmes un padziļinātas zināšanas. Jaunais standarts vērsts uz to, lai veicinātu individualizētu iedziļināšanos un specializēšanos atsevišķās mācību jomās, padziļināti apgūstot tās atbilstoši savām interesēm un nākotnes mērķiem. Jaunais standarts paredz jaunu pieeju septiņās mācību jomās (valodas, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātņu, matemātika, tehnoloģijas, veselība, drošība un fiziskās aktivitātes) trijos mācību satura apguves līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, iespēju apgūt vismaz divas svešvalodas, sadarbību ar partneriem, lai nodrošinātu atsevišķu skolēniem plānoto rezultātu sasniegšanu vai kursu apgūšanu, kursu organizēšanu, kurus pilnībā vai daļēji īsteno kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. V.Āboltiņa norādīja, ka šī jaunā standarta ieviešana cieši saistīta ar vairākiem izaicinājumiem pirmkārt jau skolām, veidojot izglītības iestādes piedāvājumu, kā arī skolotājiem saistībā ar jaunu zināšanu apgūšanu, metodisko materiālu izstrādi un pieejamību, tikpat svarīgi sabalansēt katras mērķgrupas (skolēnu, vecāku, skolotāju, uzņēmēju, augstskolu) vēlmes reformas īstenošanas procesā.
 
Izmaiņas svešvalodu apguvē

Pasākumā uzstājās arī Ogres novada Valodu mācību jomas koordinatore Maija Vilnīte, kura informēja par izmaiņām jaunā standarta ietvaros saistībā ar svešvalodu apguvi, kas nosaka, ka visiem skolēniem būs jāapgūst viena no ES valodām (angļu, vācu vai franču) vismaz līdz līmenim B2 (optimālais līmenis), bet otrajā svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu valodā) – vismaz līdz līmenim B1 (vispārīgais līmenis); vidusskolēniem būs jākārto valsts pārbaudes darbi latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā(angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā līmenī, kā arī divos no padziļinātajiem kursiem (augstākajā līmenī).
 
Svešvalodu zināšanas – liela vērtība
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, RSU lektors, Dr.Kārlis Bukovskis atklāja vairākus interesantus faktus, kas saistīti ar svešvalodu apguvi: pētījumi pierāda, ka pasaulē apmēram 60 % cilvēku zina vienu valodu, 40 % - 2 valodas un tikai 1 % - 3 valodas; tikai 3 % pasaules valodu ir sava valsts, kurā uzturēt valodu; 94 % skolēnu ES mācās angļu valodu; latviešu valoda kļūst aizvien interesantāka citu valstu iedzīvotājiem, kuri saskatījuši iespēju veidot sadarbību ar Latviju. K.Bukovskis raksturoja arī Brexit ietekmi uz angļu valodas popularitāti pasaulē un ir pārliecināts, ka tā noteikti nezaudēs savas pozīcijas, minot vairākus faktus – piemēram, angļu valoda kā pamatvaloda ir tādās valstīs kā Kanāda un Īrija, NATO valoda ir angļu valoda, un tā ir arī viena no ES darba valodām. K.Bukovskis paredz, ka turpmākajos gados noteikti pieaugs vācu un franču valodas ietekme un savu popularitāti nemainīs lielvalstu valodas – vācu, angļu, krievu, franču, ķīniešu. RSU lektors uzsvēra, ka jebkura cilvēka konkurētspēja darba tirgū pieaug, ja viņš zina kādu no specifiskajām valodām. Šo faktu apliecināja arī uzņēmēju viedoklis, kuri rakstiski bija iesnieguši viedokli, ka novērtē darbiniekus, kuri prot “lielās valodas” – angļu, krievu, franču vai vācu valodu, kā arī, domājot par savu preču eksporta iespējām, aizvien nepieciešamākas ir zināšanas arī Ziemeļeiropas (zviedru, norvēģu, somu) un Āzijas valstu valodās (japāņu, ķīniešu, korejiešu). Svešvalodu kursu pasniedzēja pauda viedokli, ka pamatā pieaugušie, kuri apgūst svešvalodas, ir ieinteresēti angļu valodas apguvē, pēdējos gados pieaug pieprasījums pēc skandināvu valodu kursiem.
 
Skolēniem ir iespēja apgūt ķīniešu valodu un doties apmaiņas programmā
Pasākumā piedalījās arī LU Konfūcija institūta direktori: Latvijas puses direktors Pēteris Pildegovičs un Ķīnas Puses direktors Šan Cjuaņju (Shang Quanyu), kuri pastāstīja par Konfūcija institūta darbību Latvijā, dodot iespēju Rīgā un citās pilsētās Latvijā apgūt ķīniešu valodu, piedalīties dažādos valodas konkursos Latvijā un Ķīnā.
 
Valdis Salaks pastāstīja par starptautiskās bezpeļņas organizācijas “Youth for Understanding” darbību Latvijā un pasaulē, nodrošinot izglītojošas apmaiņas programmas vidusskolēniem. Savukārt Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolotājs Raimonds Graudiņš dalījās šīs skolas praktiskajā pieredzē, mācību stundās izmantojot CLIL (Content Language Integrated Learning), kas ir dažādas metodes, kā ar svešvalodas starpniecību mācīt mācību priekšmetus.
 
Diskusijā iezīmē problēmas un risinājumus
Pēc pasākuma pirmās daļas sekoja plaša diskusiju daļa, kurā pasākuma dalībnieki diskutēja par jautājumiem, kas saistīti ar jaunā standarta ieviešanu. Diskusijas sākumā iezīmējās vairāki “melnie plankumi” jaunā standarta ieviešanā – skolotāju neskaidrība par mācību programmu paraugiem, tehnisko un saturisko nodrošinājumu u.c. Diskusijas gaitā dalībnieki moderatora Anša Bogustova atraktīvajā vadībā centās apzināt veidus, kā šīs grūtības un neskaidrības pārvarēt, domājot “ārpus rāmjiem”. Tika pieminētas iespējas iesaistīt specializētos valodu mācību centrus, interešu izglītības un pieaugušo tālākizglītības mācībspēkus, kā arī iet līdzi laikam un drošāk izmantot tehnoloģiju iespējas: vebinārus, Skype un citus tālmācības veidus. Tika uzsvērts, ka – lai katrā vidusskolā īstenotu kvalitatīvu svešvalodu piedāvājumu, ir nepieciešams nodrošināt regulāru darba grupu tikšanos starp dažādu priekšmetu skolotājiem katras skolas ietvaros, kā arī jāveido starpskolu koordinācijas sistēma novada vai pat vairāku novadu ietvaros.
 
Ogres novada izglītības iestāžu vadītāji turpinās meklēt iespējas, kā ieviest dzīvē diskusijā izskanējušās idejas, lai Ogres novada skolēniem nākotnē būtu iespējams apgūt plašāku svešvalodu loku.
 
Apaļā galda diskusija notika Erasmus+ projekta Nr. 2018-1-LV01-KA101-046809 “No vārdiem pie darbiem - mūsdienīgu lietpratību veicinoša skola” ietvaros, kas tiek realizēts Ogres 1. vidusskolā. Unikālo skaņas aparatūru CATCHBOX – metamo mikrofonu – bez maksas nodrošināja firma CATCHBOX SIA, padarot diskusijas procesu aizraujošāku un dinamiskāku.
 

 

 Video sižets:

 

 

 

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Februāris
13
19
24
28
Marts
3
9
10
17
18
23
24
26
27
29
30
31
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai piekrītat, ka Operetes teātris varētu atrasties Ogrē?

Vairāk informācijas ŠEIT.

Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski