Ogres upe, jūlijs, 2017

Daudzdzīvokļu māju siltināšana- veids kā uzlabot energoefektivitāti

Drukāt Pievienot komentāru
Ieteikt Twitter Ieteikt Facebook Ieteikt Draugiem

25.03.2020 11:41

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja datiem Latvijā šobrīd ir 39106 trīs un vairāk dzīvokļu mājas. Sākot ar 2009. gadu ES fondu atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Latvijā rezultējies ar kopumā atjaunotām 802 dzīvojamām mājām, tostarp divām Ogrē. Ekonomikas ministrija (EM) uzsākusi darbu pie ES fondu plānošanas dokumentu izstrādes, lai nodrošinātu atbalstu dzīvojamo māju renovācijai arī nākamajā programmā, kas varētu sākties 2023. gadā.

 
EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālisti norāda, ka Latvijas mērķis sakrīt ar ES mērķi ievērot klimatneitralitātes politiku, proti, līdz 2050. gadam Latvijai jākļūst klimatneitrālai jeb jānonāk stāvoklī, kad cilvēka darbības nerada ietekmi uz klimata sistēmu.
 
Primārais mērķis – samazināt SEG emisiju
 
Klimata pārmaiņas rodas, siltumam uzkrājoties atmosfēras zemākajos slāņos. Tas notiek, izveidojoties ūdens tvaika un siltumnīcefekta gāzu (SEG) slānim atmosfērā, kas neļauj Zemei atstarot no Saules uzņemto siltumu. SEG emisijas ir tās, kas veicina šo uzsilšanu. Lielākie SEG emisiju avoti ir atkritumu apsaimniekošana – pieci procenti, rūpnieciskie procesi – septiņi procenti, lauksaimniecība – 25 procenti, transports – 29 procenti un enerģētika – 34 procenti. Primārais mērķis ir līdz 2050. gadam iegūt 80 līdz 95 procentu SEG emisiju samazinājumu.
 
Arī Ogres novada pašvaldībā apstiprināts jaunais Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns, apņemoties CO2 emisijas līdz 2030. gadam samazināt par 40 procentiem un līdz 2050. gadam par 80 procentiem, kā bāzes gadu izmantojot 2008. gadu.
 
SIA “Ogres Namsaimnieks” Ēku apsaimniekošanas departamenta vadītājs Mārtiņš Kaiva norāda, ka SIA “Ogres Namsaimnieks” kā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekam būtiskākā sadaļa SEG emisiju samazināšanas jomā ir enerģētika – siltumenerģijas ražošana, pārvadīšana un patērēšana.
 
SEG emisiju samazināšanā būtiska loma ir māju siltināšanai
 
 “SIA “Ogres Namsaimnieks” pārziņā ir gan siltumapgādes sistēma, gan arī dzīvojamā fonda apsaimniekošana, līdz ar to veidojas divi bloki – cik enerģijas mēs saražojam karstā ūdens un apkures vajadzībām un cik daudz šo resursu vajag mūsu pārvaldībā esošajām dzīvojamām mājām. Šķeldas katlu māju izmantošana palīdz samazināt SEG emisijas, liela nozīme ir arī tam, cik mājas ir energoefektīvas – ir vai nav siltinātas,” skaidro Mārtiņš Kaiva.
 
Pēc būvniecības valsts kontroles biroja datiem 17000 trīs un vairāk dzīvokļu mājas celtas līdz 1941. gadam (pārsvarā ēkas ar nelielu dzīvokļu skaitu un platību), 19000 dzīvojamās mājas celtas laika posmā no 1941. līdz 1992. gadam (paneļu un mūra ēkas ar lielu dzīvokļu skaitu un platību). Un tikai 3106 dzīvojamās mājas celtas pēc 1992. gada.
 
Lai sasniegtu klimata politikas izvirzītos mērķus, līdz 2050. gadam Latvijā kopumā būtu jānosiltina 20000 dzīvojamo māju – ik gadu 667. Līdz šim Latvijā nosiltinātas 802 dzīvojamās mājas – vidēji 80 gadā. Kā redzams, līdzšinējie siltināšanas tempi ir krietni zemāki, nekā būtu nepieciešams.
 
Jo zemāks siltumenerģijas tarifs, jo dārgāka siltināšana
 
Sākot ar 2009. gadu Kurzemē nosiltinātas 234, Rīgas reģionā 240, Vidzemē 178, Zemgalē 109 un Latgalē 30 dzīvojamās mājas.
 
Skatoties pa atsevišķām pilsētām, visvairāk nosiltināto dzīvojamo māju – 114 – ir Liepājā, kurā trīs un vairāk dzīvokļu māju kopskaits ir 2117. Attiecīgi nosiltināti ir 5,4 procenti dzīvojamo māju. Valmierā no 353 mājām nosiltinātas 64 jeb 14,1 procents, Ventspilī no 828 mājām nosiltinātas 57 jeb 6,9 procenti, bet Rīgā, kur ir lielākais māju skaits – 11913 – nosiltinātas tikai 50 jeb 0,4 procenti. Ogrē nosiltinātas tikai divas dzīvojamās mājas.
 
Loģiski rodas jautājums – kāpēc Rīgā, kurai ir ekonomiski augstākais attīstības indekss, no lielākā dzīvojamo māju pārvaldnieka valstī un, iespējams, arī Baltijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārziņā esošajām 4200 dzīvojamām mājām šo gadu laikā nosiltinātas tikai sešas. Iemesls slēpjas siltumenerģijas tarifā, kas Rīgā ir salīdzinoši zems – 51,9 eiro/MWh bez PVN – savukārt, piemēram, Valmierā, kur proporcionāli nosiltināts visvairāk ēku, siltumenerģijas tarifs ir ļoti augsts – 58,06 eiro/MWh bez PVN. Tas uzskatāmi parāda, ka lielas priekšrocības līdzfinansējuma saņemšanā ir dzīvojamām mājām, kurām visātrāk izdosies atpelnīt būvniecības izmaksas uz ietaupīto apkures izmaksu rēķina. Tas nozīmē, ka divām vienādām mājām ar vienādu inženiertehnisko risinājumu būs atšķirīgi finansiālie nosacījumi siltināšanai tikai tādēļ, ka viena atrodas pilsētā ar augstu siltumenerģijas tarifu (piemēram, Liepājā vai Valmierā), bet otra pilsētā ar zemu siltumenerģijas tarifu (piemēram, Ogrē vai Rīgā). Latvijas valstij piederošās kapitālsabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – “Altum”) programma vērtē, lai 30 gadu laikā būvniecības izmaksas nosegtu ietaupījums uz apkuri. Ja, pieņemsim, ka ēkas siltināšana izmaksā vienu miljonu eiro un 200 tūkstoši 30 gadu laikā paliek nenodzēsti, tad līdzfinansējumu piešķirs nevis no viena miljona bet no 800 tūkstošiem. Tad faktiski līdzfinansējums ir 400 tūkstoši, kas ir 40 procenti pret visām būvniecības izmaksām – tāda ir šī būtība. To svarīgi saprast, lai nonāktu pie summas, kuru iedzīvotājiem par siltināšanu būs jāmaksā kvadrātmetrā. Kā seminārā skaidroja RTU profesors Gatis Bažbauers, maksājuma “sāpju slieksnis” ir viens eiro par kvadrātmetru. Ja dzīvokļa platība ir 50 kvadrātmetri, 50 eiro katru mēnesi būtu jāmaksā klāt pie rēķina (neieskaitot apkures ietaupījumu) – iespējams, šī ir robeža, ko iedzīvotāji vēl būtu gatavi maksāt par siltināšanu, taču nereti no siltināšanas atsakās pat tad, ja izmaksas ir krietni zemākas,” skaidro Mārtiņš Kaiva.
 
Ogrei trūkst labo piemēru
 
Pērn “Altum” bija saskaņojis dokumentāciju un devis atzinumu par līdzfinansējuma piešķiršanu 11 Ogres daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas projektu īstenošanai. Tika veikti arī iepirkumi. Dzīvokļu īpašnieku kopības pozitīva lēmuma gadījumā Ogrē būtu bijis iespējams nosiltināt 11 dzīvojamās mājas – Mālkalnes prospektā 16, 20 un 33, Grīvas prospektā 9 un 11, Skolas ielā 19, Upes prospektā 20, Brīvības ielā 111, Bērzu alejā 6, kā arī Loka ielā 2 un 4, taču minēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki nepiekrita turpināt šo programmu.
 
“Salīdzinoši zemais siltumenerģijas tarifs Ogrē savā ziņā nāk par sliktu siltināšanas projektu realizēšanai, tomēr četrām dzīvojamām mājām no šīm 11 ekonomiskā atdeve 30 gadu laikā bija pozitīva. Dzīvojamai mājai Mālkalnes prospektā 20, Ogrē, siltināšanas maksa uz kvadrātmetru tika aprēķināta 0,68 eiro, Skolas ielā 19, Ogrē – 0,77 eiro, Bērzu alejā 6, Ogrē – 0,93 eiro un Grīvas prospektā 11, Ogrē – 1,08 eiro. Dzīvojamai mājai Mālkalnes prospektā 16, Ogrē, atdeve nebija pozitīva, tomēr maksājums sanāca zem eiro – 0,98 eiro, līdzīgi arī Mālkalnes prospektā 33, Ogrē – 0,86 eiro. Pieļauju, ka daļai iedzīvotāju trūkst izpratnes, ka viņi ir atbildīgi ne vien par savu dzīvokli, bet dzīvojamo māju kopumā, ka tas viss ir viņu kopīpašums, par kuru attiecīgi jārūpējas. Pieļauju arī, ka Ogrei trūkst labo piemēru, – ja nosiltinātu kādu dzīvojamo māju, iespējams, arī citu māju iedzīvotāji sāktu vairāk izvērtēt siltināšanās priekšrocības, saka Mārtiņš Kaiva, piebilstot, ka sākot ar š. g. 10. janvāri jauni pieteikumi “Altum” programmai, kas sākās 2016. gada janvāri, netiek pieņemti. Uz 20. janvāri “Altum” ir iesniegti 884 siltināšanas projekti, ekspluatācijā nodoti jau 155. Tas nozīmē, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam jārealizē 729 projekti, kuriem paredzēts līdzfinansējums, tātad vidēji gadā jānosiltina 182 dzīvojamās mājas. Pat ja tas izdosies, šis dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas temps ir krietni par mazu, lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam nosiltināt 20000 dzīvojamās mājas.
 
Energoefektivitātes prasības regulāri tiek palielinātas
 
Mārtiņš Kaiva norāda, ka šobrīd Ogrē jaunajai siltināšanas programmai, kas varētu būt pieejama no 2023. gada, tiek gatavotas sešas mājas.
 
“Piecām mājām siltināšanas projekti ir izstrādāti un iesniegti būvvaldē, kur tiek veikti labojumi. Vienai mājai projekts vēl ir pie projektētāja. Mēs nepaguvām iesniegt šos projektus “Altum”, jo programmu slēdza straujāk, nekā paredzēts. Tagad rodas jautājums, kas notiks tālāk, jo pašvaldība ir devusi līdzfinansējumu projektēšanai, kas ir 80 procenti no izmaksām jeb līdz 7000 eiro projektēšanas darbiem. Šobrīd EM tālāko rīcību nekomentē, bet, visticamāk, no 2023. gada tiks atvērta jaunā programma, tomēr nav zināms, kādas būs prasības, un attiecīgi pastāv risks, ka projekti būs jāpārstrādā, jo energoefektivitātes prasības regulāri tiek palielinātas.
 
Sākot ar 2020. gada 1. janvāri spēkā stājās 2019. gada 25. jūnija Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 280 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika””. Tajos ir norādītas prasības jaunbūvēm, kā arī atjaunojamām ēkām attiecībā uz apkures patēriņu uz vienu kvadrātmetru gadā.
 
Piemēram, atjaunojamām (renovējamām) daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis apkurei līdz 2016. gada 31. decembrim bija līdz 90 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Taču, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, tas būs 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Jaunbūvēm šīs prasības ir stingrākas – sākot ar 2021. gada janvāri, no jauna būvētām ēkām jāatbilst statusam “gandrīz nulles enerģijas ēkas”, proti, energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim apkurei jābūt ne lielākam par 40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā. Lai arī atjaunojamām ēkām prasības nav tik stingras, sagaidāms, ka tendence šīs prasības palielināt turpināsies.
 
Cer, ka projekti nebūs jāpārstrādā
 
SIA “Ogres Namsaimnieks” Ēku apsaimniekošanas departamenta vadītājs norāda, ka dzīvojamām mājām, kurām siltināšanas projekti ir pabeigti, izmaiņas varētu būt minimālas. Saskaņā ar energoefektivitātes aprēķinu, kas ir būvprojekta sastāvdaļa, piemēram, dzīvojamai mājai Ausekļa prospektā 7a, Ogrē, kur pašreizējais apkures patēriņš ir 152,11 kilovatstundas gadā (kWh/m2 gadā), tiek prognozēts, ka tās būs 43,8 kWh/m2 gadā, Mālkalnes prospektā 15, Ogrē, prognoze ir 33,93, Mālkalnes prospektā 18, Ogrē – 31,96, Grīvas prospektā 19, Ogrē – 41,9 un Tīnūžu ielā 13, Ogrē – 38,4 kWh/m2 gadā. Visās minētajās dzīvojamās mājās samazinājums tiek prognozēts robežās no 70 līdz 74 procentiem.
 
ES komisija, protams, var noteikt stingrākas prasības, lai saņemtu līdzfinansējumu, tomēr prognozējams, ka būtiskas izmaiņas projektos nebūs nepieciešamas, jo, vērtējot energoefektivitāti, aprēķinātie rezultāti ir ļoti labi un dažām mājām pat tiek izpildītas jaunbūves prasības, skaidro Mārtiņš Kaiva, piebilstot, ka būs jāņem vērā arī citi aspekti. Proti, līdz šim tika izstrādāts energoefektivitātes aprēķins, kas pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā netika pārbaudīts. Pēc būvdarbu pabeigšanas būvnieks garantiju dod tikai darbiem, bet ne energoefektivitātei jeb siltuma ietaupījumam. Turpmāk faktiskie energoefektivitātes mērījumi varētu tikt veikti trīs gadus pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Kā norāda Mārtiņš Kaiva, tos ir ļoti viegli noteikt, dalot siltuma skaitītāja fiksēto apkures patēriņu uz ēkas apkurināmās platības kvadratūru. Šāda pieeja atstās būtisku iespaidu gan uz projektēšanu, gan būvniecību, gan ēkas ekspluatāciju jeb lietošanu. Piemēram, projektējot jaunbūves, jāizvērtē lielu stikloto laukumu nepieciešamība, būvniecībai jākļūst kvalitatīvākai, pastiprinātu uzmanību pievēršot ēkas hermētiskumam, jākontrolē lietošanas paradumi. Par vienu grādu paceļot telpas temperatūru, apkures patēriņš pieaug 6–10% apmērā. Pie tik stingrām siltuma taupīšanas prasībām visiem iepriekš minētajiem aspektiem ir būtiska nozīme.
 
 Uz līdzfinansējumu varēs pretendēt arī nākamajā energoefektivitātes paaugstināšanas programmā
 
Ogres novada pašvaldības Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes komisijas priekšsēdētājs Egīls Dzelzītis norāda, ka pašvaldība trīs gadu laikā sniegusi finansiālo atbalstu to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopībām, kas plānojušas pilnu dzīvojamās mājas renovāciju, un kopumā tādas bijušas 40. “Šobrīd ir apturēta iesniegumu pieņemšana “Altum” programmas līdzfinansējuma saņemšanai dzīvojamo māju siltināšanai. Attiecīgi arī Ogres novada pašvaldība līdz 2023. gadam nepiešķirs līdzfinansējumu energoauditu un jaunu siltināšanas projektu izstrādei. Kopumā šo gadu laikā ieguldīts 210 tūkstošus liels pašvaldības līdzfinansējums. 11 no Ogres daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņēmušas “Altum” saskaņojumu un varētu renovāciju veikt, taču vairāku iemeslu, t. sk. augsto būvniecības izmaksu, dēļ tas šobrīd nenotiek. Ņemot vērā, ka renovācijas projektu derīguma termiņš ir pieci gadi, dzīvojamās mājas ar izstrādātajiem projektiem var startēt nākamajā energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Dzīvokļu īpašniekiem ir jābūt informētiem par renovācijas ieguvumiem un nepieciešamību. Tas ir kopējs visu mūsu darbs, kas jāturpina, lai arī Ogrē tomēr tiktu īstenoti māju siltināšanas projekti,” saka E. Dzelzītis.
Jāpiebilst, ka EM izvērtē iespēju nākotnē paredzēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvojamās mājas būs nosiltinātas.

 

Informāciju sagatavoja SIA "Ogres Namsaimnieks"

Atpakaļ

Tuvākie notikumi

Jūlijs
4
7
8
13
14
17
20
21
22
23
28
Notikumu kalendārs

Aptauja

Vai pēc ierobežojumu atcelšanas esi apmeklējis vai plāno apmeklēt publiskos pasākumus?

  • Aptauju arhīvs
Pieteikšanās Ogres novada iedzīvotāja un skolēna kartes saņemšanaiKlientu apkalpošanas centrsKur vērsties par ielu un ceļu stāvokli?Būvniecības dokumentācija no 2020. gada 1. janvāra tikai elektroniski