Tāds gaišums tikai ļoti retam rudenim
Tāds gaišums vēl nav bijis man līdz šim.
Ne ziemas bail, ne arī tumsa kaiš.
Jau pašā sajūtā ir kaut kas gaišs.
Kā balti dvieļi liedagi gar jūru,
Es eju krastu šo jau kuro reizi.
Un viss ir gaismā balts un sudrabots,
Es nezinu, par ko man tas ir dots.
/I.Ziedonis/
Cien. skolotāji!
Tūlīt Jūs vērsiet katrs savas izglītības iestādes durvis, lai uzsāktu jauno 2009./2010.mācību gadu. Ir mirklis pirms ... Tas reizē ir priecīgs, jo skolotājs bez prieka acīs un labas humora dzirksts jau nav iedomājams, bet reizē tas ir arī tramīga uztraukuma, neziņas un tādas kā sūrmes pilns – kā gribas tos „treknos” gadus tomēr ieraudzīt un nez kādēļ sāp sirds par to, ka ir jāuzņemas atbildība vai jāsaņem sods par valsts „dižķibeli”.
Tāda savāda šogad ir sajūta, un kaut kā sirds negrib pieņemt atziņu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu.
Taču – tā ir mana, tava, mūsu katra dzīve. Un neviens cits kā tikai mēs paši varam vai nu nest cietēja slogu un gauži bēdāties par taisnību vai netaisnību, kas valda pasaulē, vai arī vispirms uzskaitīt to labo, kas ir mums apkārt un katrā no mums – darbs kopā ar cilvēkiem, kurus cienām un daudzus pat uzskatām par draugiem, savi mīļie, šī vietiņa zem saules, kāds stūrītis, kāds pleķītis zemes, kas latvieša sirdij tik vajadzīgs, vēl arī veselība kaut cik turas, un ja kas iesāpas, tas vēlreiz atgādina, ka esam vēl dzīvi; daudzi lielāki un mazāki sīkumi, kas tik dārgi, tik vajadzīgi katram no mums. Kad nu sava bagātība uzskaitīta, tad varam atrotīt piedurknes, lai nenolaistos, bet noturētos... un tas jādara nevis vienatnē, bet kopā.
Atrodiet laiku, lai, palīdzot kolēģim, stiprinot viņa gara spēku, palīdzētu paši sev. Jo grūtāki laiki, jo vairāk ir jāmeklē cilvēcisks siltums un jāatrod laiks, lai spēlētu prieka spēli...(„Polianna”).
Paldies par Latvijā skaistākajām, tīrākajām, mājīgākajām izglītības iestādēm! Ir arī modernās tehnoloģijas, ir uzskates un metodiskie materiāli, ir bagātas bibliotēkas, ir moderni virtuves bloki un sanitārie mezgli, bet iestādes gaisotni un labvēlīgo darba vidi rada tikai un vienīgi cilvēki. Paldies, ka esat, ka darāt un spējat ieraudzīt tā pelēkā ikdienas mākoņa sīko sudraba maliņu!
Mīļie bērni!
Ļaujieties vienam no skaistākajiem dzīves posmiem – skolas laikam. Dariet visu, lai tas paliek atmiņā ar izziņas prieku, jaunrades veiksmi, patiesas draudzības guvumu.
Vecāki!
Lai Jums izdodas atrast laiku saviem bērniem, lai dotu viņiem miera un drošības sajūtu, lai sniegtu atbalstu un sapratni, lai mācītu viņus mīlēt un izprast dzīves patiesās vērtības.
Lai mums visiem kopā izdodas būt ar šo laiku saskaņā!
Pacelties pāri ikdienai,
Ik rītu apsveikt sauli,
Miglas plīvurā nomazgāt muti
Un rasas dimantos izmērcēt kājas
Lai skan
Pasaules elpa ausīs
Un smilgu dziesma dvēselē.
/D.Sliņķe/
Izglītības pārvaldes vadītāja Ruta Krūkle
2009.gada 1.septembrī
